Biroja darba laika izmaiņas
23. aprīlī 14:00 - 18:00
25. aprīlī 09:00 - 11:00; 12:30 - 18:00

Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi.

Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).
Ceļš no € 13.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ  1.50 / 1 personai
Grupas (sākot no 8 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.

 Pieteikties pasākumami

Vedam uz izrādēm un koncertiem! Aicinu pieteikties
Lūdzu zvaniet vai sūtiet SMS +371 22314063

Pasākumi

Janvāris  |  Aprīlis  |  Maijs  |  Jūnijs  |  Jūlijs  |  Augusts  |  Septembris  |  Oktobris  |  Novembris  |  Decembris  |  Visi

Augusts

Aktuāli! “FĒLIKSS. ANATOLIJS. UN ILONA” traģikomēdija JRT LZ 18:30

€ 25.-; 28.-; 30.-; 40,- Pens.; inv.; sk.; st. 30 % atl! + 6.05% + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
0/8/2024
Kādā 1995. gada novakarē aizdomīgā Rīgas bārā bijušais Skrundas lokatora inženieris Anatolijs un viņa sieva Ilona satiek noslēpumainu vīrieti vārdā Fēlikss. Nupat iepazītais svešinieks piedāvā ne vien cienījamu vietu jaunā laikmeta sabiedrībā, bet arī apņemas piepildīt abu kvēlākos sapņus. Vai Anatolijs būs gatavs atteikties no savām vērtībām, lai dāvātu iespēju vismaz Ilonai īstenot visu mūžu lolotu sapni?
Traģikomēdija vēsta par izmisīgiem centieniem pielāgoties mežonīgajiem deviņdesmitajiem, nezaudējot ideālus.
Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Biļešu cenas:  EUR.
Pirmizrāde 2023. gada 20. oktobrī.
KOMANDA
Autore - Justīne Kļava.
Režisors - Aiks Karapetjans.
Māksliniece - Kristīne Jurjāne.
Lomās - Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Andris Keišs, Marija Linarte, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs.

Aktuāli! GARDEROBISTI komēdija Nacionālā teātrī AZ 18:30

€ 32.-;38.- + 6.05% + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
0/8/2024

Aktuāli! „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos / В бальных туфельках по Сибирским снегам” izrāde M.Čehova Rīgas Krievu teātrī Lielā skatuve 19:00

€ 50.- Pens, sk, inv, st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizērk līdz 26.04.
8/8/2024
Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos
Pēc Sandras Kalnietes grāmatas motīviem
Pirmizrāde – 19.05.2023. (Lielā skatuve)
Ilgums – 1 stunda 50 minūtes (bez starpbrīža)
16+
Izrāde latviešu un krievu valodā, ar titriem krievu un latviešu valodā.
Radošā komanda:
Režisors Laura Groza
Scenogrāfs MAREUNROL'S
Kostīmu mākslinieks MAREUNROL'S
Dramaturgs Artūrs Dīcis
Tulkotājs Lina Ovčiņņikova
Videomākslinieks -8
Oriģinālmūzika Rūdolfs Dankfelds, Miķelis Putniņš
Gaismas Maksims Ustimovs
Izrādes vadītāja Inga Grams
Izrādē piedalās:
Ligita Inga Misāne-Grasberga
Emīlija u.c. Veronika Plotņikova
Milda, Jeļena, Marianna u.c. Olga Ņikuļina
Jānis, Aivars u.c.Rodions Kuzmins
Jānis, Aivars u.c. Anatolijs Fečins
Viktors, Aleksandrs u.c. Ivans Streļcovs
Izrāde ir patiess stāsts par vienas ģimenes vairākām paaudzēm, kas piedzīvojušas vienu no baisākajiem totalitārā režīma noziegumiem – 1941. un 1949. gada izsūtīšanas no toreizējās Padomju Latvijas uz Sibīriju. Deportācijām pakļauto stāsti ir tik līdzīgi – mainās darbojošās personas, bet izsūtījuma laiks, vieta, beztiesiskums ir tie paši. Aukstajos Sibīrijas plašumos spēja izdzīvot tie, kuri sirdī nesa cilvēkmīlestību un ticību atgriešanās brīnumam.

Aktuāli! JĀZEPS UN VIŅA BRĀĻI izrāde 17:00 KURTUVE, laikmetīgās mākslas telpa Valmierā + ekskursija

€ 27.- + ceļš € 40.- Biļetes jāizpērk līdz 31.05.
10/8/2024
Rainis
JĀZEPS UN VIŅA BRĀĻI
Režija – Inese Mičule
Vizuālā interpretācija – Reinis un Krista Dzudzilo
Gaismas – Oskars Pauliņš
Komponists – Rihards Zaļupe
Horeogrāfe – Linda Mīļā

Lomās: Aksels Aizkalns vai Mārtiņš Meiers, Ieva Estere Barkāne, Tālivaldis Lasmanis, Inese Pudža, Krišjānis Salmiņš,  Rūdis Bīviņš, Kārlis Freimanis, Rihards Jakovels, Artis Jančevskis, Ingus Kniploks, Mārtiņš Liepa, Ģirts Rāviņš, Sandis Runge, Krišjānis Strods, Toms Treinis, Niks Judenkovs vai Roberts Kāpostiņš, Ernests Meikšāns.
 
Jāzeps ir šodienas Hamlets. Viņš savus nokaitētos jautājumus tieši tāpat risina pilnīgā vientulībā. Kā mēs visi. Kad izslēgti visi sociālie tīkli ar īsto un viltus padomdevēju zunoņu, tu paliec viens pret vienu ar savu sirdsapziņu un iekšējo kompasu. Bultiņa raustās. Kur tā nostāsies? Auklēt savas sāpes un audzēt upura aizvainojumu ir tik saldi un kārdinoši. Apslāpēt sava “ego” īdēšanu, iespējams, ir viens no cilvēka mūža grūtākajiem uzdevumiem. Ko mūsdienu pasaulē, kur Jāzepa bedres ir tik daudz, nozīmē pa īstam piedot? Ko nozīmē ļaunu par labu vērst? Just dāvināto spalviņu azotē, nevis ērkšķus?
Režisore Inese Mičule, kā arī radošā komanda – scenogrāfs Reinis Dzudzilo, vizuālā māksliniece Krista Dzudzilo un komponists Rihards Zaļupe – ar līdzšinējiem iestudējumiem ir pierādījuši savu cilvēcisko briedumu, lai teātrī runātu par sarežģītiem ētiskiem un filozofiskiem jautājumiem lakoniskā traģēdijas formā.
Režisore Inese Mičule: “Luga, kuras augstā mākslinieciskā vērtība, dzejiskais un simboliskais slānis, kā arī tajā ietvertā vispārcilvēciskā tēma, pārspēj visu, ar ko es savā radošajā dzīvē esmu strādājusi pirms tam. Manuprāt, Raiņa lugas saturs ietver sava veida ētiskās un estētiskās atskaites sistēmu, kas īpaši aktuāla arī šodien – varas un agresijas, globalizācijas, starptautiskā tīmekļa laikmetā. Tas ir strīds par cilvēces ceļu, par mūsu – ikkatra subjektīvo ceļu, kas nav ietekmējams, jo cilvēka garīgā izaugsme notiek tikai tad, kad cilvēks pats to vēlas. Tāpēc izrādes pamatuzdevums būtu ar Raiņa darbu iziet sava veida tikumisko pašattīrīšanos – sabiedrības un individuālo. Vēstīt, ka Dieva griba ir, lai cilvēki spētu augt savā garīgumā un spējā piedot.”.
Pirmizrāde 2023. gada 5. oktobris
***
Izrāde tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Simtgades sezonā teātra mākslas cienītāji varēs skatīt jauniestudējumus, kas balstās latviešu dramaturģijas klasikas vērtībās. Četru darbu iestudēšana kļuvusi iespējama, pateicoties fonda finansiālajam ieguldījumam. Tie ir Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi” (režisore Inese Mičule), pēc Viļa Plūdoņa poēmas motīviem veidotais “Atraitnes dēls” (režisors Viesturs Roziņš), Pāvela Rozīša “Valmieras puikas” (režisors Jānis Znotiņš) un Rūdolfa Blaumaņa “Pazudušais dēls” (režisors Reinis Suhanovs).
Atbalsts ir Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvana Valmieras teātrim simtgades sezonā un ieguldījums tā ceļā no pagaidu mājvietas laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve” uz atjaunoto un modernizēto teātra ēku Lāčplēša ielā.

Aktuāli! „MEISTARS UN MARGARITA” izrāde Dailes teātrī LZ 19:00

€ 16.-; 25.-; 32.-; 40.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 26.04.
20/8/2024
Pēc Mihaila Bulgakova
MEISTARS UN MARGARITA
Dailes teātra Lielajā zālē no 22.03.2024.
Ko darīt, ja pilsētā ierodas pats nelabais? Vai lūgties un cerēt uz žēlastību? To cilvēki Bulgakova romānā nedara, jo viņiem nelabā ierašanās šķiet kā jauna iespēja tikt pie priekšrocībām un augstāka statusa, daži pat cer uz paaugstinājumu vai lielāku dzīvokli. Visi tur viens otru aizdomās par sadarbošanos, par glaimiem un absolūtu oportūnismu. Un vai gan tas nav bezgala cilvēciski? Tās izskatās kā biroja mazās varas spēlītes, jo neviens nekam augstākam par varu vairs netic. Vienīgais, par ko visi var vienoties, ir tas, ka Dieva nav.
Sātans apbur pilsētas iedzīvotājus, pamodina mirušos un sarīko balli. Beigās pār visu totalitāro un ļauno uzvarēs draudzība un mīlestība. Tas gan būs pēc nāves. Bulgakovs joprojām spēj uzdot pareizos jautājumus – kāpēc ateisms nestrādā, kāpēc patiesības vienmēr ir vairākas. Viņa darbi ir aktuāli, mūsdienīgi un izārda pa vīlēm mūsu postnormālo laikmetu. Un līdz pat šodienai romāna “Meistars un Margarita” lasītājs tiek pakļauts slazdam: tajā viegli var ieiet, bet no tā nekad nevar izkļūt.
Nekaunīgs ģēnija radītprieks un vienlaikus rūgtums par pasauli, kurā vienīgais ierocis cīņā pret ierēdņiem un oportūnistiem ir smalka domāšanas kultūra. Tas ir universāls ierocis pret cilvēcisku un patiesu attiecību sairšanu. Tas nav mainījies, lai gan ar vārdiem vien šodien vairs nepietiek.
Lomās: Gints Andžāns, Kārlis Arnolds Avots, Arturs Krūzkops, Gints Grāvelis, Katrīna Griga, Meinards Liepiņš, Mārtiņš Meiers, Kaspars Dumburs, Artūrs Skrastiņš, Toms Veličko, Milēna Miškēviča, Niklāvs Kurpnieks, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Aldis Siliņš, Imants Strads, Dainis Gaidelis, Madara Viļčuka
Dramatizējuma autori, režisori, scenogrāfi, kostīmu un video mākslinieki – Tīts Ojaso (Tiit Ojasoo)Ene-Līsa Sempere (Ene-Liis Semper), horeogrāfs – Jiri Naels (Jüri Nael), komponists – Timofejs Pastuhovs, gaismu mākslinieks – Jussi Ruskanens (Jussi Ruskanen), režisora asistente – Diāna Kaijaka

Aktuāli! "TU SAKI?" komēdija 13:00 KURTUVE, laikmetīgās mākslas telpa Valmierā + ekskursija

€ 23.- - 10% atlaide! + ceļš € 40.- Biļetes jāizpērk līdz 31.05.
25/8/2024
pēc Vizmas Belševicas stāstu motīviem 
TU SAKI?
Eksistenciāla komēdija 1 daļā
Režisore - Inese Mičule
Scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis
Gaismu mākslinieks - Mārtiņš Feldmanis
Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa
Horeogrāfe - Alise Putniņa
Dziesmas un muzikālie aranžējumi - Edgars Šubrovskis
Stāstus dramatizējis - Kārlis Freimanis
Lomās – Rihards Jakovels, Artis Jančevskis, Januss Johansons, Ilze Pukinska, Ieva Puķe, Skaidrīte Putniņa, Ģirts Rāviņš, Rihards Rudāks, Krišjānis Salmiņš, Baiba Valante, Elīna Vāne.
 
Burbeķīša kapos zog puķes un andelē tirgū. Ierauj kočiņu un ierauj vēl vienu. Uzkuļas dullā Paulīne ar māsu, sarunājušas fotogrāfu, lai nobildētos zārka kleitā – jāredz taču, vai kritums mugurpusē ir gana labs?! Mantkārīgā Marta Skrapste uzsit istabai pa vidu dēļu sienu un dzīvo ar savu Jēkabu Skostiņu fiktīvi šķīrušies, jo tā mantiski izdevīgāk. Visam pa vidu – Režisors prāto par hamletisko “būt vai nebūt”. 
Izrādes pamatā ir Vizmas Belševicas 1979. gadā izdotā krājuma Nelaime mājās stāsti. Belševicas mamma Matīsa ielas tirgū pārdevusi Lucavsalas dārziņā izaudzēto, un daudz kas krājumā ienācis no mājās pārnestajiem tirgus sievu stāstiem. Labvēlīgs humors, satīra, dzīvesgudra cilvēka ironiska attieksme. Pasaules izjūtas vitalitāte un ironiski spēcīgs skatiens uz cilvēku vājībām. Iespēja nedaudz atpūsties melnajā humorā, netiesāšanā un pazīstamā dzīves teātra vieglumā.

Aktuāli! KODIENS koncertizrāde Dailes dārzs 19:00

€ 25.-; 30.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 26.04.
27/8/2024
Čārlzs Bukovskis
KODIENS
Koncertizrāde
Dailes dārzs
Pirmizrāde - 2024.gada 1.jūnijs
Aiz dzelzs priekškara. Vien dažus kvartālus no Holivudas. Kāds vāciešu izcelsmes vīrietis klabina rakstāmmašīnu. Viņa mutes kaktiņā kūp cigarete. Viņam priekšā nolikta viskija glāze. Viņš no rīta dosies uz pasta nodaļu, bet kolēģi pat nav pamanījuši viņa eksistenci. Viņa sievietes aizlaižas pirms viņš ir paspējis pamosties. Viņa mati jau ir sirmi, bet viņš turpina rakstīt – bez cerībām uz atzinību. Par bāriem, kur greizsirdīgi vīrieši izcīna sieviešu uzmanību. Par vientuļniekiem, kuri pat nāves briesmu priekšā uzspļauj savam liktenim. Neviens vēl nezina, ka šis svešinieks, viņa bohēmiskais dzīvesveids un viņa bezrūpība uzrunās pūļus, viņa dzejas lasījumi kļūs par “must-see” notikumiem, viņa scenārijus Holivuda, kura neko par viņu vēl nezina, pārvērtīs lielbudžeta filmās. Tas ir stāsts par Čārlzu Bukovski – rakstnieku, kurš uz sava kapa lika uzrakstīt “Nemēģini”. Viņš zināja, ka vai nu viņš dzīvo vai mirst, bet nekad nebūs kā lielākā daļa – par rēķiniem un ģimenes viesībām uztraukti pusdzīvi ikdienas miroņi. Čārlzs Bukovskis un viņa “Kodiens” liek apsvērt – varbūt mēs savās dzīvēs pārāk daudz cenšamies un par maz dzīvojam.
Koncertizrādē piedalās muzikālā apvienība “Uzvaras bulvāris”.
Lomās: Ērika Eglija-Grāvele, Gints Grāvelis, Juris Bartkevičs
Režisors - Juris Jonelis, Dramaturgs - Matīss Gricmanis, Scenogrāfe un Kostīmu māksliniece - Austra Sniķere, Muzikālais vadītājs - Juris Vaivods, Gaismu mākslinieks - Reinis Zalte

Aktuāli! "SPĪDOLAS NAKTS” izrāde pēc Raiņa Dailes teātrī LZ 19:00

€ 15.-; 22.-; 29.-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 26.04.
29/8/2024
Pēc Raiņa
SPĪDOLAS NAKTS
Raganu medības
Dailes teātra Lielajā zālē no 16.11.2023.
Raiņa pirmā lielā simbolu drāma bija “Uguns un nakts”, kurā revolūcijas un brīvības idejas tika ietērptas pasakainās Lāčplēša un viņa pretinieces Spīdolas runās. Rainis iecerēja tai divus turpinājumus, no kuriem pabeidza tikai vienu. Gadu pirms savas nāves savā lugā “Rīgas ragana” autors brīdināja par briesmām, kas Latvijai draud, ja Lāčplēša pēcteči vieglprātīgi noticēs Austrumu solījumiem. “Rīgas ragana” bija dzejnieka pirmsnāves pareģojums – tā bija viņa pēdējā lielā luga. Tajā izsacītā brīdinājuma spēku pastiprina dzejnieka noslēpumainā nāve. Vieni saka, ka vainojama ielaista slimība, citi – ka politiskās intrigas bija dzejnieku novedušas līdz sirdstriekai. Vēl kāds apsūdzēja ārstu, kurš Rainim deva jaunību atjaunojošās zāles. Vairāku Raiņa lugu inscinētājs Smiļģis apgalvoja, ka neviens no mums īsti nezina, kā Rainis nomira. Raiņa pēdējā fotogrāfijā ir redzams, ka gultai līdzās dzejnieks turējis revolveri. No kā viņš baidījās? Vai tās nevarētu būt bailes no paša radītajiem nacionālajiem varoņiem? Lāčplēsis taču nevienam nepiedotu pat neapzinātu kolaboracionismu, un Spīdola nodevējus izbaroja pūķim! Vienīgā cerība ir viņu abu meita Dedze, kura, pēc nostāstiem, mīlot pat ienaidniekus.
Lomās: Arturs Krūzkops (Rainis), Artūrs Skrastiņš (Līkcepure), Ieva Segliņa (Spīdola), Dārta Daneviča (Laimdota), Kaspars Dumburs (Lāčplēsis), Mārtiņš Meiers (Melnais Bruņinieks), Katrīna Griga (Dedze), Toms Veličko (Kangars), Indra Briķe (Aspazija), Juris Bartkevičs (Andrejs Pumpurs), Imants Strads (Andrievs Niedra), Meinards Liepiņš (Fallijs), Madara Viļčuka (Žagata), Marta Lovisa Jančevska (Cielava), Olga Dreģe vai Lidija Pupure (Anniņa)
Režisors – Viesturs Kairišs, dramaturgs – Matīss Gricmanis, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, komponists – Uģis Prauliņš, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, horeogrāfe - Renāta Pjotrovska-Ofrē (Renata Piotrowska-Auffret), scenogrāfes asistente - Dana Deineko